Publicēts: 25.05.2020.
FacebookX / TwitterLinkedinThreads

Viena no ministrijas politikas jomām, kuras ietvaros ministrijas padotībā esošās tiesībsargājošās institūcijas, veicot uzraudzības un preventīvos pasākumus, likumpārkāpumu un to draudu novēršanu un likvidēšanu, nodrošina stāvokli, kurā netiek apdraudēta cilvēka dzīvība, veselība, gods, brīvība un īpašums.

  • Valsts policija

adrese: Rīgā,  Čiekurkalna 1.līnijā 1, k- 4, LV - 1026, tuvākais sabiedriskais transports 11. tramvajs (pietura 2.Meža kapi)

darba laiks: katru darba dienu no plkst. 8.00 līdz 16.30 (pusdienu pārtraukums no plkst. 12:00 līdz 12:30)

E-pasts:  pasts@vp.gov.lv, maksimālais e-pasta izmērs ar pielikumiem ir 25 MB, ja tas pārsniedz šo limitu, izmantot saites uz pielikumiem, saņemtās informācijas apstrāde katru darba dienu no plkst. 8.00 līdz 16.30.

Rekvizīti:
"Valsts policija"
Rīga, Čiekurkalna 1.līnija 1, k- 4 , LV - 1026
Reģ. Nr. 90000099040
Valsts Kase, kods: TRELLV22
Norēķinu konts Nr.: LV67TREL2140091031000

 

Likums „Par policiju”

Operatīvās darbības likums

Detektīvdarbības likums

Apsardzes darbības likums 

Aizturēto personu turēšanas kārtības likums

Personu speciālās aizsardzības likums

DNS nacionālās datu bāzes izveidošanas un izmantošanas likums

Pornogrāfijas ierobežošanas likums

Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodekss

Krimināllikums

Kriminālprocesa likums

Šengenas informācijas sistēmas likums

Valsts drošības iestāžu likums

Operatīvās darbības likums

Likums "Par valsts noslēpumu"

Padomes Regula (EK) Nr. 1988/2006 (2006. gada 21. decembris), ar ko groza Regulu (EK) Nr. 2424/2001 par otrās paaudzes Šengenas Informācijas sistēmas (SIS II) izstrādi (ES Oficiālais Vēstnesis L 411/1, 2006).

Padomes 2000. gada 29.maija Pamatlēmums 2000/383/TI par pastiprinātu aizsardzību, izmantojot kriminālsodus un citas sankcijas, pret naudas viltošanu saistībā ar euro ieviešanu (ES Oficiālais Vēstnesis L 140, 2000).

Padomes Pamatlēmums (2001. gada 28. maijs) par krāpšanas un viltošanas apkarošanu attiecībā uz bezskaidras naudas maksāšanas līdzekļiem (Oficiālais Vēstnesis L 149, 02/06/2001) 

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2017/541 (2017. gada 15. marts) par terorisma apkarošanu un ar ko aizstāj Padomes Pamatlēmumu 2002/475/TI un groza Padomes Lēmumu 2005/671/TI (ES Oficiālais Vēstnesis L 88/6, 2017.) 

Padomes Pamatlēmums 2008/919/TI (2008. gada 28. novembris), ar ko groza Padomes Pamatlēmumu 2002/475/TI par terorisma apkarošanu (ES Oficiālais Vēstnesis L 330/21, 2008).

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2011/36/ES ( 2011. gada 5. aprīlis ) par cilvēku tirdzniecības novēršanu un apkarošanu un cietušo aizsardzību, un ar kuru aizstāj Padomes Pamatlēmumu 2002/629/TI (ES Oficiālais Vēstnesis L 101/1, 2011.)

Padomes pamatlēmums (2002. gada 28. novembris) par krimināltiesiskās sistēmas stiprināšanu, lai novērstu neatļautas ieceļošanas, tranzīta un uzturēšanās atbalstīšanu (ES Oficiālais Vēstnesis L 328, 2002)

Padomes 2004. gada 25. oktobra Pamatlēmums 2004/757/TI, ar ko paredz minimuma noteikumus par noziedzīgu darbību pazīmēm un sodiem narkotisko vielu nelikumīgas tirdzniecības jomā (ES Oficiālais Vēstnesis L 335, 2004).

Padomes Pamatlēmums 2008/977/TI (2008. gada 27. novembris) par tādu personas datu aizsardzību, ko apstrādā, policijas un tiesu iestādēm sadarbojoties krimināllietās (ES Oficiālais Vēstnesis L 350/60, 2008.)

Padomes Pamatlēmums 2008/841/TI (2008. gada 24. oktobris) par cīņu pret organizēto noziedzību (ES Oficiālais VēstnesisL 300/42, 2008).

Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 15. marta direktīva 2006/24/EK par tādu datu saglabāšanu, kurus iegūst vai apstrādā saistībā ar publiski pieejamu elektronisko komunikāciju pakalpojumu sniegšanu vai publiski pieejamu komunikāciju tīklu nodrošināšanu, un par grozījumiem Direktīvā 2002/58/EK (ES Oficiālais Vēstnesis L 105.2006).

Padomes Lēmums 2000/375/TI (2000. gada 29. maijs) par to, kā apkarot bērnu pornogrāfiju interneta tīklā (ES Oficiālais Vēstnesis L 138, 2000).

Padomes lēmums 2001/887/TI (2001. gada 6. decembris) par eiro aizsardzību pret viltošanu (ES Oficiālais Vēstnesis L 329, 2001).

Padomes Pamatlēmums 2009/315/TI ( 2009. gada 26. februāris ) par organizatoriskiem pasākumiem un saturu no sodāmības reģistra iegūtas informācijas apmaiņai starp dalībvalstīm (ES Oficiālais Vēstnesis L 93/23, 2009.)

Padomes Lēmums 2008/615/TI (2008. gada 23. jūnijs) par pārrobežu sadarbības pastiprināšanu, jo īpaši apkarojot terorismu un pārrobežu noziedzību (ES Oficiālais Vēstnesis L  210/1, 2008).

Padomes Lēmums 2008/616/TI  par to, kā īstenot Lēmumu 2008/615/TI par pārrobežu sadarbības pastiprināšanu, jo īpaši – apkarojot terorismu un pārrobežu noziedzību (ES Oficiālais Vēstnesis L 210/12, 2008).

Padomes Lēmums 2008/633/TI ( 2008. gada 23. jūnijs ) par izraudzīto dalībvalstu iestāžu un Eiropola piekļuvi Vīzu informācijas sistēmai ( VIS ) konsultāciju nolūkos, lai novērstu, atklātu un izmeklētu teroristu nodarījumus un citus smagus noziedzīgus nodarījumus (ES Oficiālais Vēstnesis L  218/129, 2008.)

Padomes Direktīva 93/15/EEK ( 1993. gada 5. aprīlis ) par noteikumu saskaņošanu attiecībā uz civilām vajadzībām paredzēto sprāgstvielu laišanu tirgū un pārraudzību

Komisijas Direktīva 2008/43/EK ( 2008. gada 4. aprīlis ), ar ko izveido sistēmu civilām vajadzībām paredzētu sprāgstvielu marķēšanai un izsekojamībai saskaņā ar Padomes Direktīvu 93/15/EEK (Dokuments attiecas uz EEZ) (ES Oficiālais Vēstnesis L 50/18, 2012) 

Padomes direktīva 91/477/EEC (1991. gada 18. jūnijs) par ieroču iegādes un glabāšanas kontroli (ES Oficiālais Vēstnesis L 256, 1991).

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2008/51/EK ( 2008. gada 21. maijs ), ar ko groza Padomes Direktīvu 91/477/EEK par ieroču iegādes un glabāšanas kontroli (ES Oficiālais Vēstnesis L 179/5, 2008)

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2014/28/ES ( 2014. gada 26. februāris ) par dalībvalstu tiesību aktu saskaņošanu attiecībā uz civilām vajadzībām paredzēto sprāgstvielu pieejamību tirgū un pārraudzību (pārstrādāta redakcija) Dokuments attiecas uz EEZ (ES Oficiālais Vēstnesis L 96/1, 2014.)

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2013/29/ES ( 2013. gada 12. jūnijs ) par dalībvalstu tiesību aktu saskaņošanu attiecībā uz pirotehnisko izstrādājumu pieejamību tirgū (pārstrādāta redakcija) Dokuments attiecas uz EEZ (ES Oficiālais Vēstnesis L 178/27, 2013.) 

Ministrijas sasniedzamie politikas rezultāti (2020-2022):

Rīcības virziens: Sabiedriskā kārtība un drošība

Politikas rezultāti

Rezultatīvie rādītāji

Rezultatīvo rādītāju skaitliskās vērtības

2018 (izpilde)

2020 (prognoze/ izpilde)

2021 (prognoze/ izpilde)

2022 (prognoze/ izpilde)

 

Sabiedrības vērtējums par drošību savā dzīvesvietā un tās apkārtnē (%)

79%[1]

80%

81%

82%

Uzlabojas sabiedriskā kārtība

Vidējais ceļu satiksmes negadījumos bojāgājušo cilvēku skaits[2] uz 100 000 iedzīvotāju[3]

7,7[4] 

7,315 

6,93

6,545

 

Iesaistītās iestādes: Valsts policija

 

Amatpersonu skaits, kuras paaugstinājušas kvalifikāciju saistībā ar Administratīvā atbildības likuma piemērošanu[5]

~120

2600[6]

1000

800

 

Iesaistītās iestādes: Valsts policija, Valsts policijas koledža

Samazinās vardarbībā cietušo skaits

Nepilngadīgo skaits, kuri cietuši no vardarbības (vīrieši/sievietes uz 100 000 iedzīvotāju)

92,8/

94,6[7]

90/92

88/90

86/88

Pilngadīgo personu skaits, kuri cietuši no vardarbības (vīrieši/sievietes uz 100 000 iedzīvotāju)

129,5/

50,1[8]

126/49

123/48

120/46

Uz sabiedrību vērsta policijas darba (Community policing) principa ieviešana Valsts policijā

Valsts policijas preventīvās kapacitātes indikators[9] (10 punktu skalā)

 4,0[10]

4,5

5,0

5,5

Iesaistītās iestādes: Valsts policija

 

[1] SKDS aptaujas dati. Personu īpatsvars, kas uz apgalvojumu “Savā dzīvesvietā un tās apkārtnē es jūtos droši” atbild ar piekrītu vai drīzāk piekrītu.

[2] Izpilde atkarīga no visām ceļu satiksmes drošības nodrošināšanā iesaistītajām institūcijām, tai skaitā Iekšlietu ministrijas un tās padotības iestādēm, Satiksmes ministrijas, Ceļu satiksmes drošības direkcijas, Finanšu ministrijas, Izglītības un zinātnes ministrijas. Atbildība par ceļu satiksmes negadījumu novēršanu ir noteikta Ceļu satiksmes drošības plānā 2017.-2020.gadam.

[3] Samazināt ceļu satiksmes negadījumos bojāgājušo skaitu par 50% no 2010. gada līmeņa ir Eiropas Komisijas 2011.gada 28.marta Baltās grāmatas "Ceļvedis uz Eiropas vienoto transporta telpu - virzībā uz konkurētspējīgu un resursefektīvu transporta sistēmu" uzstādītais mērķis. Šāds pats mērķis arī definēts Ceļu satiksmes drošības plānā 2017.-2020.gadam.

[4] Dati no Ceļu satiksmes drošības direkcijas.

[5] Dati no Valsts policijas.

[6] Augstais apmācīto amatpersonu skaits 2020. gadā saistāms ar to, ka 2020. gadā stājās spēkā jaunais Administratīvās atbildības likums.

[7] Dati no Iekšlietu ministrijas Informācijas centra.

[8] Dati no Iekšlietu ministrijas Informācijas centra.

[9] Indikatora noteikšanai par pamatu tiek ņemti Valsts policijas iecirkņu prevencijas plāni. Indikatoru veido trīs kritēriji: īstenoto preventīvo uzdevumu rādītājs (%); uzdevumi, kuri ieviesti atbilstoši apstiprinātajai metodikai rādītājs (%) un kopējais noteikto uzdevumu skaits iecirknim pret kopējo vidējo uzdevumu skaitu valstī.

[10] Dati no Valsts policijas.

Iekšlietu ministrijas izstrādātās „Cilvēku tirdzniecības novēršanas pamatnostādnes 2014.-2020.gadam” apstiprinātas ar Ministru kabineta 2014.gada 29.janvāra rīkojumu Nr.29 „Par Cilvēku tirdzniecības novēršanas pamatnostādnēm 2014. – 2020.gadam” (atbalstītas Ministru kabineta 2014.gada 14.janvāra sēdē).
„Cilvēku tirdzniecības novēršanas pamatnostādņu 2014.-2020.gadam” mērķis ir novērst un apkarot cilvēku tirdzniecību, aizsargāt un palīdzēt cilvēku tirdzniecības upuriem, pilnībā ievērojot viņu cilvēktiesības, un veicināt starpnozaru sadarbību šī mērķa sasniegšanai.

 Pamatnostādnes sastāv no trīs būtiskiem blokiem:

  1. Cilvēku tirdzniecības profilakse, kas ietver sabiedrības informēšanu un izpratnes veidošanu, speciālistu izglītošanu, kā arī cilvēku tirdzniecības upuru rehabilitāciju un aizsardzību.
  2. Cilvēku tirdzniecības apkarošana, kas ietver cilvēku tirdzniecības gadījumu izmeklēšanu, kriminālvajāšanu un vainīgo personu saukšanu pie kriminālatbildības.
  3. Sadarbības koordinācija un informācijas apkopošana, kas ietver starpnozaru sadarbību, jo cilvēku tirdzniecības novēršana un apkarošana ir atkarīga no vairāku valsts un pašvaldības iestāžu un nevalstiskā sektora rīcības un kompetences.

Cilvēku tirdzniecības portrets Latvijā saglabājas nemainīgs. Svarīgākie cēloņi, kāpēc cilvēki kļūst par cilvēku tirdzniecības upuriem, ir saistīti ar sociāli ekonomisko situāciju valstī. „Latvija joprojām ir cilvēku tirdzniecības upuru izcelsmes valsts un cilvēku tirdzniecības upuri no Latvijas tiek ekspluatēti ārvalstīs, taču uzlabojoties Latvijas ekonomiskajiem apstākļiem, nākotnē Latvija varētu kļūt par cilvēku tirdzniecības mērķa valsti,” norāda Iekšlietu ministrijas Nozares politikas departamenta direktors Dimitrijs Trofimovs. Tāpēc pamatnostādnēs uzsvars likts arī uz cilvēku tirdzniecības darbaspēka ekspluatācijas nolūkā novēršanu un apkarošanu, kā svarīgu pasākumu izvirzot darbaspēka ekspluatācijas gadījumu identificēšanu un nepieciešamību pilnveidot sabiedrības izpratni par cilvēku tirdzniecību darbaspēka ekspluatācijas nolūkā.

Statistika liecina, ka cilvēku tirdzniecības apjomi diemžēl nesamazinās. Vienlaikus tas apliecina, ka īstenotie pasākumi cilvēku tirdzniecības novēršanā un apkarošanā ir efektīvi, jo kompetento valsts un pašvaldības iestāžu speciālisti spēj identificēt cietušās personas un informēt tās par Latvijā pieejamo palīdzību, atbalstu un aizsardzību, kā arī izskaidrot cilvēku tirdzniecības upuriem viņu tiesības. Informatīvo kampaņu un pasākumu rezultātā sabiedrība kļūst zinošāka un Latvijas valstspiederīgie aizvien biežāk apzinās, ka ir kļuvuši par ļaunprātīgas izmantošanas upuriem, kā arī vēršas pēc valsts nodrošinātās palīdzības un aizsardzības.

Pamatnostādnes ir izstrādātas ciešā sadarbībā ar nevalstisko sektoru, kas kopš 2002.gada ir uzkrājis nozīmīgu pieredzi atbalsta sniegšanā cilvēku tirdzniecības upuriem.
Cilvēku tirdzniecības novēršanas pamatnostādnes izstrādātas saskaņā ar Valdības rīcības plāna Deklarācijas par Valda Dombrovska vadītā Ministru kabineta iecerēto darbību īstenošanai un dokumentā ietvertie pasākumi ir saskaņoti ar Eiropas Savienības Stratēģiju cilvēku tirdzniecības izskaušanai 2012. – 2016.gadā, Eiropas Padomes Konvenciju par cīņu pret cilvēku tirdzniecību un ANO Konvencijas pret transnacionālo organizēto noziedzību Protokolu par cilvēku tirdzniecības, jo sevišķi tirdzniecības ar sievietēm un bērniem, novēršanu, apkarošanu un sodīšanu par to.

Izpildot Ministru kabineta 2013.gada 5.marta sēdē uzdoto uzdevumu „3.2. Iekšlietu ministrijai sadarbībā ar Veselības ministriju, biedrību „Latvijas Ģimenes plānošanas un seksuālās veselības asociācija „Papardes zieds”” un biedrību „Resursu centrs sievietēm „Marta”” izvērtēt grozījumu nepieciešamību Ministru kabineta 2008.gada 22.janvāra noteikumos Nr.32 „Prostitūcijas ierobežošanas noteikumi”, tajā skaitā attiecībā uz prasībām saistībā ar veselības pārbaudēm prostitūcijā iesaistītājam personām” (Tieslietu ministrijas „Informatīvais ziņojums „Par ārvalstu pieredzi prostitūcijas ierobežošanas jomā un priekšlikumiem prostitūcijas mazināšanai Latvijā”” (Protokols Nr.13, 30.§, TA-2632)), Iekšlietu ministrija 2013.gada 19.septembrī un 2013.gada 1.novembrī organizēja atbildīgo amatpersonu un ekspertu sanāksmi.

 Citi dokumenti: